Vēl joprojām nespējam pieņemt augstās cenas, bet Agnim šodien vārda diena, tādēļ atļaujamies sev nedaudz svētkus, nekas īpašs - Guinesis alus - tikai tādēļ, ka vēlos to nogaršot.
Izlidošanas laiks pienāk visai drīz. Palaimējas, ka virs Alpiem ir noskaidrojies laiks un varam tos izbaudīt visā krāšņumā - ceram, kādu dien tos arī izbraukār ar riteņiem. Žel, ka šķērsojot Sicīliju un nolaižoties Maltā ir jau tumsa - skats varētu but iespaidīgs, jo debesis ir skaidras.
Vakars ir dzestrs, bet ne miņas no mūsu bargās ziemas - tikai mitrums un vējšs. Nostaļģiskas noskaņas rada vecie autobusi - tiesa arī brauciena biļetes ir lētas - pieturā rakstīts 20c +15c bagāža, taču šoferis no mums dieviem un vienu bagāžu paņem 1EUR - nevar taču ar to sīceni te noņemties, jo visdrīzāk visi tūristi dod vienu EUR.
No lidostas dodamies uz Maltas galvaspilsētu Valletu, lai tālāk pārsēstos citā atobusā braucienam uz viesnīcu, kas atrodas 20 minūšu braucienā. Viesnīcas atrašana prasa zināmu piepūli un kartogrāfiskās iemaņas, un pēc nelielas maldīšanās jau esam viesnīcā. Gaiss ir mitrs un ar tādu īpašo smržu, kas nelīdzinās nevienas citai - smaržo pēc dienvidiem, jūras, pipariem, vīnogām un sāls. Cilvēki šeit ir tik atsaucīgi un smaidīgi, ka pašiem nemanot arī biežāk pasmaidām un priecājamies līdzi.
Izsalkums jau atkal sāk dot par sevi ziņas, dodamies un nelielu itāļu restorānu plkst 11-os vakarā baudīt pastu (sievietes droši vien par mani tagad šausminās). Pēc itāļu viesmīļa ieteikuma ņemu kaut kādus makaronus ar sieru bez gaļas. Visai ātri tiek arī atnestas ilgi gaidītās vakariņas - nezinu kā tās notiesāsim, bet garšo labi. Jau 1/4 porcijas notiesāšanas, saku paldies pavāram, bet man tas nav pa spēkam.
Dodamies atpakļa uz viesnīcu, lai atpūstos. Labi, ka istabā ir kondiconieris, uzgriežam to uz max grādiem un dodamies gulēt.
No comments:
Post a Comment