29.janvāris. Blue Grotto

Šodien nolemjam doties uz salas otru krastu apskatīt izslavēto Blue Grotto. Jau ap deviņiem rītā esam uz riteņiem un dodamies braucienā. Braucam galvenokārt pa maziem lauku celiņiem, lai redzētu Maltiešu lauku dzīvi. Jārēķinās, ka šeit nav īpaši daudz norādes, tādēļ vadamies pēc kartes un prasām padomus vietējiem iedzīvotājiem. Esam izvēlējušies visai kalnainu maršrutu - nav viegli rāpties teju 100m kalnā un tad atkal no tā lejā, tomēr laiks ir ļoti skaists, saulains un daba nepierasta. Nekur nesteidzamies un baudām braucienu.

Pirmais nozīmīgākais apskates objekts - Romiešu katakombas. Žēl, ka mūsdienu cilvēki tās ir nedaudz sabojājuši ar uzrakstiem un sadzīves atkritumiem - cenšamies to neievērot.

 Tālāk dodamies uz pilsētu Mdina. Vērā ņemams apskates objekts ir Mtarfas pulksteņtornis (Mtarfa Clock Tower). Tornis ir tikai daļa no milzīga apbūves kompleksa. Ceļvedī par šo vietu neko neatrodu, taču izskatās pēc viduslaiku pilsētas. Ēkas arī šodien ir padzīvotas un apkārtne sakopta.

Tālāk jau dodamies uz kluso pilsētiņu Mdinu, ap kuru ir milzīgi aizsargmūri. Tā ir slavena ne tikai ar Baroka arhitektūru, bet arī moku kambariem, kapenēm, katedrāli. Šeit tik uzņemtas daudz vēsturiskas filmas.

Ieliņas ir tik šauras, ka vairums telpās saule nekad neiespīd. Mūs pārsteidz ne tikai ēku lielums, vai ielu šaurība, bet arī tas, ka šeit vēl aizvien dzīvo cilvēki, kas ir iemācījušies sadzīvot ar mūžīgo pustumsu un prot ar savām mazajām automašīnām izlīkumot pa šaurajām ieliņām.

Dodamies tālāk cauri pilsētai Rabat uz Dingli klintīm.Skats paveras visai iespaidīgs, klintis veido divus stāvus 200m augstumā. Starpstāvā ir pietiekams laukums, kur vietējie iedzīvotāji ierīkojuši dārziņus.

Tālāk dodamies uz apdzīvotām alām. Izlīkumojot pa vecu akmeņainu serpentīnu nonākam pie klints, kurā ir izkaltas alas. Alās vēl joprojām dzīvo un saimnieko cilvēki. Izskatās, ka lielākā daļa sadzīves atkritumi tiek vienkārši mesti no klints, kur tie nonāk uz ceļa. Alās tūristiem ieeja ir liegta, un, kā izskatās, neesam te īpaši gaidīti.

Tālāk dodamies uz Blue Grotto. Izlīkumojam pa lauku celiņiem, šodien saulīte ir pamodinājusi ziedus - izskatās kā pie mums pavasarī.

Vēl pāris kāpumi, stāvi nobraucieni un esam jau pie Blue Grotto. Skaisti!


Mājupceļā izvelamies braukt pa šoseju, jo esam jau septiņas stundas pavadījuši braucot - nogurums un izsalkums dzen uz mājām.
Vakariņot šereiz dodamies uz citu restorānu, kur pasniedz garšīgu dārzeņu risotto un lazanju.

28.janvāris. Diena uz riteņiem

Diena uz riteņiem

Vakar beidzot tikām pie riteņiem – baidījāmies, ka būs tādi skumji, bet, mums par pārsteigumu – pieklājīgs Trek un tikko no plaukta nocelts Specialized. Bijām nolēmuši aizbraukt apskatīties XC velotrasi un tad apbraukāt maltas ZA. Laiks arī šodien ir jauks – daži mākoņi pie debesīm, bet visai vējains.

Dodoties uz XC trasi, pārāk agri nogriežamies pa kreisi, bet par to nesatraucamies, nolemjam nedaudz mainīt maršrutu un doties uz Ziemeļu krastu.

Skati ļoti baudāmi, foto gan nevar attēlot īsto sajūtu.

Kaktusi ceļa melā - pierasts skats. Dzirdēju, šeit darina garšīgu kaktusu liķieri - vajadzētu nogaršot.

Ne visas pludmales ir akmeņainas, pagaidām mūsu peldētgribēšanu aptur bailes no medūzām un laika trūkums.

Šodien nobraucām 6h. esmu tik nogurusi, ka teju parunāt varu. Vakariņās dodamies uz to pašu resturānu kur vakar divu iemeslu dēļ - menju ir ābolītis pie veģetāriešu ēdieniem un vakar viesmīlis mums apsolīja uzsaukt vīnu. Dabūjām savu vīnu salātus un spagetti, tagad jānoskaņojas rītdienai. 

27.janvāris - esam vasarā

Šodien nolemjam celties laicīgi, lai sāktu izbaudīt Maltas labumus. Tā kā brokastis iekļautas viesnicas cenā, varam visai ātri sagatavoties dienai. Satiekam arī latviešu puišus, kas te jau ir iedzīvojušies. Izdodas arī sarunāt velosipēdus, taču tos sola mums atgādāt tikai vēlā pēcpusdienā. Tādēļ esam nolēmuši šo dienu pavadīt kā īsti tūristi un apskatīt pludmali, aizbraukt uz galvaspilsētu Valletu.
Gājiens pa pludmali un dzidrais ūdens rada vēlmi nopeldēties. Ūdens temperatūra varētu būt ap 15 grādiem C - peldi nolemjam atlikt uz kādu citu dienu, jo šoreiz neesam sagatavojušies.

Esam apmetušies vietā ko sauca par Bugibba - Quara. Tā jūrā veido ko līdzīgu pussalai, tā nu gar līci apstaigājam to visu. Lai arī Maltā pašlaik ir ziema - šis ir laiks, kad zied puķes un kokos briest mandarīni un citroni.

Tālāk esam nolēmuši doties uz lielpilsētu. Autobusi, kā jau minēju šeit ir eksotiski. Vēl joprojām nevaram pierast pie satiksmes noteikumiem, kad jābrauc ceļa kreisajā pusē. Pats brauciens arī ir interesanst - šauras ieliņas, kura abās ceļa pusēs novietotas automašīnas, taču divi autobusu sadala ceļu bez problēmām.

Nonākot Valletā sākam savu pārgājienu pa pilsētu. Muzejus nolemjam neapmeklēt, bet vienkārši izstaigāt pilsētu gar krastu un tad arī nedaudz apskatīt mazās ielas. Mājas ir sabūvētas tik cieši, ka pretējo ielu kaimiņi var teju sasveicināt caur logiem.
Ieliņas ir šuras un kalnainas - rīt savu pārgājienu noteikti kājās jutīsim.Cenšemies izbaudīt savu pārgājienu un nesatraucamies, ka par dažām vietām nav nekas minēts ceļvedī - baudām skatus.

Tā kā janvāra beigas nav īsti tūrisma sezona - ielas ir patukšas un klusas. Ceļā sastopam zirgu pajūgu ar karieti un jauns puisis mēģina mūs pierunāt doties braucienā. Neļaujamies pierunāt, taču dienvidnieciskais raksturs cenšas ar mums kaulēties un bonusā piedāvā arī savu stāstījumu. Piedevām vēl solās, ja mums nepatiks - varēsim nemaksāt. Nu ko - esam pierunāti un sēžamies mazītiņajā karietē un baudām braucienu. Zirgu puisis, kā jau vietējais zina stāstīt par ievērojamākām vietām. Nekas ka brauciena maršrutu jau bijām izstaigājuši, tomēr šoreiz jau esam daudz informētāki, par iespaidīgām celtnēm, ko redzam - kur reiz bijis cietums un slimnīca, bet tagad greznas viesnicas. Nozīmīgākajos apskates punktos kariete  tiek apturēta un mēs pat varam izkāpt, fotografēt vai nedaudz pastaigāt - šoreiz gan mudinam doties tālāk, jo pārgājiena laikā jau visu izstaigājām. Dodoties garām prezidenta pilij mums paveicas redzēt pašu maltas prezidentu ar kundzi - necerēta sagadīšanās, bet tā vien jau braucien bija vērtīgs.
Piestājam pie autoostas - zirgu puisis un gids vienā personā piedāvājas arī mūs nofotografēt. Esam apmierināti un gatavi doties atpakaļ uz Bugibba, lai noskalotu nogurumu un dotos vakariņās.

26.janvāris Malta

Šodien ceļamies un pirmā doma, ka jāsrien brokastīs. Izlidošana uz Maltu ir tikai plkt. 15.10 - tā kā nesteidzoties kārtīgi pabrokastojam, nedaudz pasēžam viesnīcas foajē un baudām Zviedrījas skarbo dabu, kas šeit ir stipri līdzīga Latvijai. Tā kā izrakstīšanās paredzēta jau plkst.12-os, dodamies uz pāri ielai esošo lidostu, un ceram, ka 3 stundas paies ātri.
Vēl joprojām nespējam pieņemt augstās cenas, bet Agnim šodien vārda diena, tādēļ atļaujamies sev nedaudz svētkus, nekas īpašs - Guinesis alus - tikai tādēļ, ka vēlos to nogaršot.
Izlidošanas laiks pienāk visai drīz. Palaimējas, ka virs Alpiem ir noskaidrojies laiks un varam tos izbaudīt visā krāšņumā - ceram, kādu dien tos arī izbraukār ar riteņiem. Žel, ka šķērsojot Sicīliju un nolaižoties Maltā ir jau tumsa - skats varētu but iespaidīgs, jo debesis ir skaidras.

Vakars ir dzestrs, bet ne miņas no mūsu bargās ziemas - tikai mitrums un vējšs. Nostaļģiskas noskaņas rada vecie autobusi - tiesa arī brauciena biļetes ir lētas - pieturā rakstīts 20c +15c bagāža, taču šoferis no mums dieviem un vienu bagāžu paņem 1EUR - nevar taču ar to sīceni te noņemties, jo visdrīzāk visi tūristi dod vienu EUR.
No lidostas dodamies uz Maltas galvaspilsētu Valletu, lai tālāk pārsēstos citā atobusā braucienam uz viesnīcu, kas atrodas 20 minūšu braucienā. Viesnīcas atrašana prasa zināmu piepūli un kartogrāfiskās iemaņas, un pēc nelielas maldīšanās jau esam viesnīcā. Gaiss ir mitrs un ar tādu īpašo smržu, kas nelīdzinās nevienas citai - smaržo pēc dienvidiem, jūras, pipariem, vīnogām un sāls. Cilvēki šeit ir tik atsaucīgi un smaidīgi, ka pašiem nemanot arī biežāk pasmaidām un priecājamies līdzi.
Izsalkums jau atkal sāk dot par sevi ziņas, dodamies un nelielu itāļu restorānu plkst 11-os vakarā baudīt pastu (sievietes droši vien par mani tagad šausminās). Pēc itāļu viesmīļa ieteikuma ņemu kaut kādus makaronus ar sieru bez gaļas. Visai ātri tiek arī atnestas ilgi gaidītās vakariņas - nezinu kā tās notiesāsim, bet garšo labi. Jau 1/4 porcijas notiesāšanas, saku paldies pavāram, bet man tas nav pa spēkam.
Dodamies atpakļa uz viesnīcu, lai atpūstos. Labi, ka istabā ir kondiconieris, uzgriežam to uz max grādiem un dodamies gulēt.

25.janvāris Norkepinga Zviedrijas lauki

Šodien tā lielā, ilgi gaidītā diena - ieņemam vietas Ryanair gaisa busā teju piemajā rindā un dodamies ceļā.
Pēc nepilnām divām stundām esam jau vienīcā Nornepingā, kas ir apmēram 100 km no Stokholmas. Ņemot vērā, ka satraukuma ietekmē neko īpaši šodien neesam ēduši, sāk mocīt izsalkums, tomēr Zviedrijas augstais cenu līmenis nesasniedz mūsu saprātus un vakariņās iztiekam ar jogurtu un siermaizi. Ejam gulēt un gaidam rītdienas brokastis un lidojumu tālāk uz Maltu.

24.februāris - gatavojamies ceļam.

Rīt 25.februārī dodamies ceļojumā. Maršruts Rīga - Stokholma - Malta. Izmantojam lēto aviokompāniju Ryanair. Līdzņemamo mantu saraksts ir visai garš, tādēļ kravājam un pārkravājam mantas, jo mums kā iesācējiem visai grūti sapras, kas tad būs nepieciešams un ko var atstāt mājās.
Plānojam šīs divas nedēļas pavadīt ar riteņiem apbraukājot šo mazo salu, tādēļ jo rūpīgi pārdomājam, kādas velodrēbes februāra menesī būs vispiemērotākās. Zināms, jau, ka piemērots apģērbs ir puse no veiksmes - lai nesalst, lai nav karsti, lai nekur nekas nespiež un neberž - tikai tā var pilnībā izbaudīt visus ceļojuma labumus.
Esam apbruņojušies arī ar Latvijā nopērkamu ceļvedi un kartes -  varam tikai cerēt uz labiem laika apstākļiem un veiksmes.